Magnija hidroksīds ir balts pulveris vai kristāls ar ķīmisko formulu Mg(OH)2. Tā ir izplatīta vāji sārmaina viela, kas atrodama laboratorijās.
Brucītam, dabā sastopamajai Mg(OH)₂ minerālu formai, ir CdI₂ tipa slāņaina struktūra. Neitronu difrakcijas pētījumi ir parādījuši, ka vienā slānī katru Mg²⁺ jonu ieskauj seši OH⁻ joni; katra OH⁻ grupa veido saites ar trim Mg²⁻ joniem vienā un tajā pašā slānī un saskaras ar trim OH⁻ joniem blakus esošajā slānī.
OH⁻ joni ir orientēti perpendikulāri slāņiem.
Mg²⁺ jonu elektropozitīvā rakstura dēļ protoni tiek atgrūsti pret slāņa pretējo pusi; līdz ar to starp slāņiem neveidojas ūdeņraža saites, un slāņus satur kopā van der Vālsa spēki. Mg(OH)2 kristāli veidojas, hidratējot reaktīvo MgO; pat koloidālais Mg(OH)₂, kas izgulsnējies no magnija sāls šķīdumiem, rentgenstaru difrakcijas analīzē atklāj, ka sastāv no rupjiem kristāliem.
